Psihologs Andrejs Kaškarovs paskaidroja, kā sevi disciplinēt radošajā procesā

Lai kaut ko sasniegtu, ir jārīkojas. Reizēm, neatlaidīgi un ilgstoši, kaut ko pilnveidojot un liedzot sev. Rezultāts noteikti agrāk vai vēlāk būs.

Taču rezultāts radošajā procesā, tāpat kā kultūras paradigmā kopumā, notiek inerti un nosacīti. Jo radošums un “konveijers” ​​ir pretrunas. Izņemot vienu virzienu, kas varbūt ir uzmanības vērts.

No literatūras vēstures mēs zinām daudzus talantīgus un ražīgus – kā viņus sauc – rakstniekus, kuri cītīgi un neatlaidīgi strādāja epistolārā žanrā.

Runāt par viņiem kā par grafomāniem ir pilnīgs stulbums, jo pat šīs frāzes, kurai ir divas “runāšanas” saknes, analīze liecina, ka pats jēdziens “grafomāns” nenes nekādu negatīvu semantisku slodzi vai konotāciju, atzīmē psiholoģe. Andrejs Kaškarovs.

Vēlams arī saprast, ka katram cilvēkam ir savs stils radošumā, un izpausmes var būt dažādas. Piemēram, tos nosaka pat tas, kā nēsājat brilles, cepuri vai izvēlaties garderobi. Ir cilvēki, kas ir līdzīgi pēc stila, bet ir grūti atrast tieši tādus pašus.

klēpjdators
Foto: Pixabay

Literatūras jomā ir izpratne par talantu kā īsuma māsu (A. P. Čehova viedoklis), un “ciema prozas” kustības pārstāvja Vladimira Aleksejeviča Soluhina epistolārais mantojums. Šis rakstnieks rakstnieku aprindās ir pazīstams kā pedants, kura stils ir visu pārmērīgi izskaidrot. Turklāt viņi abi atstāja pasaulei milzīgu literāro mantojumu, kas joprojām tiek pārdomāts. Ir nepareizi subjektīvi vērtēt, kuram tas ir labāks, taču ir droši zināms, ka Čehovs nodzīvoja 44 gadus, bet Soluhins – 72 gadus.

Emīls Zola, cita starpā, ir pazīstams ar slaveno frāzi Nulla dies sine linea (“nav dienu bez rindas”), un pati frāze kļuva par rakstnieka Jurija Oļešas memuāru un novērojumu grāmatas nosaukumu. Šāda pieeja ir saprātīga personai, kas raksta, jo “lai rakstītu, ir jāraksta”.

Turklāt šajā gadījumā lielu labumu dod jebkuru nodarbību sistemātiskums, un literārās nodarbības nav izņēmums. Viss tiek sasniegts ar apmācību, un jo biežāk, jo labāk. Analītiķis tikai paaugstina savu kvalifikāciju, pastāvīgi pētot reģiona un nozares attīstības dinamiku, kā rezultātā izstrādājot savu viedokli komentāriem un ieteikumiem par tēmu. Tas vienā vai otrā veidā attiecas uz gandrīz visiem radošajiem procesiem.

Treniņu regularitāte un konsekvence, kā arī vēl viena svarīga veiksmes sastāvdaļa – plānošana – ir patiešām labs līdzeklis prasmju uzlabošanai. Piemērotu un atbilstošu iespēju pilnveidot prasmes cita starpā piedāvā ziņu portāli “Belnovosti” un “TUT-NEWS”: veidojot informācijas dienaskārtību visās zināšanu jomās, veidojot un komentējot ziņu plūsmas, tādas interneta sistēmas netieši kalpo sava ekspertu pulka autoru pastāvīgai apmācībai, un šāda apmācība ne tikai disciplinē, bet arī noved pie pilnīgi loģiskiem un taustāmiem rezultātiem. Zināšanas tiek apgūtas, pārinterpretētas, papildinātas, labotas un… iegūtas grāmatas par tēmu.

Tādējādi ziņu portāli, arī piemērā dotie, protams, sniedz gan tiešus, gan netiešus ieguvumus saviem darbiniekiem un autoriem.

Pārbaudījuši redaktori

admin/ author of the article

Esmu talantīgs un radošs žurnālists, specializējies rakstu rakstīšanā. Mans darbs ir pētīt dažādas tēmas, veikt intervijas, analizēt datus un izveidot augstas kvalitātes saturu, kas piesaista lasītāju uzmanību un iedvesmo viņus domāt un rīkoties

Loading...
LV.Susanne-koster